﻿Titu.
3.
Adu-lã aminti atsilor tsi s-hibã sumbãgats a protsãlor sh-a autoritãtsilor, s-hibã cãndãrsits, etinji trã itsi faptã bunã, 
s-nu hibã munafitsi, s-hibã pacifitsi sh-imiri, spunãnda frunimeatsã cãtrã tutsã oamnjilji. 
Vãrãoarã sh-noi earam zurlji, nicãndãrsitsi, arãshi, sclayilji a orixilor sh-a chehilor soi di soi, bãnãnda tu arãutati sh-tu zilii, aurãts sh-aurãnda un-alantu. 
Ma cãndu s-aspusi bunãtatea a Dumnidzãlui, a-Ascãpãtorlui a nostru, sh-vrearea a lui trã oamnjilji, 
elu nã ascãpã, nu cu faptili atseali ndreapti tsi noi fãtsem, ma dupã njila a lui. Elu nã ascapã cu aspilarea a amintariljei atsea noaua sh-a rinoiriljei a Duhlui Sãmtu, 
tsi lu virsã fãrã mizurã pristi noi, prit Isus Hristos, Ascãpãtorlu a nostru. 
Trã atsea noi, ndreptãsitslji cu harul a lui, s-nã fãtsemu mushtinitori a banãljei eternã, tsi easti nãdia a noastrã. 
Aestu zbor easti pistipsit. Voi tsi tini s-li aspunj cu fuchii aesti lucri, tsi atselji tsi au pistipsitã la Dumnidzãlu s-aibã cãshtiga s-facã fapti buni. Aesti lucri suntu buni sh-ufilisiti trã caitsido. 
Ma tini afirea-ti di zburãrili glãreshti, di ghenealoghiili, di debatili sh-di ncãcearili trã legea, cã suntu anaxii sh-goali. 
Afirea-ti di omlu tsi easti ngrãnjaric, dupã tsi s-lu ai vãrghit unã oarã icã doauã ori, dipãrteadzã-ti di elu. 
Tini shtii cã un ahtari om easti cicãrdisit, amãrtiseashti, sh-easti singur-giudicatã. 
Cãndu s-pitrec Artemul icã Tihicul, aĝunjisea-ti s-yinji la mini tu Nicopoli, cã apofãsii s-trecu iarna aclo. 
Cãshtigheadz-ti di cãlãtoria al Zena, a avucatlui, sh-al Apolon, tsi s-nu lã lipseascã tsiva. 
Shi s-nveatsã sh-a noshtri si s-da tu fapti buni trã ananghili urghenti, tsi s-nu hibã nifructoshi. 
Tutsã atselji tsi suntu cu mini ts-pitrecu sãnãtati. Saluteadz-lji atselji tsi nã vor noi tu pisti. Harul s-hibã cu voi tuts.
